Patiesībā bērna neklausīšana fotosesijā ir pilnīgi normāla un bieži vien palīdz radīt vispatiesākās un emocionālākās fotogrāfijas.
Vai tas ir normāli, ka bērns neklausa?
Jā — un tas pat ir sagaidāms.
Fotosesija bērnam nav ikdienas situācija: jauna vide, svešs cilvēks ar kameru, neierasta uzmanība.
Tāpēc bērns var justies nedroši, būt kautrīgs vai tieši pretēji — ļoti aktīvs.
Tas nenozīmē, ka fotosesija būs neveiksmīga. Tieši otrādi — tas dod iespēju noķert īstas emocijas.
Bērni visbiežāk neklausa, ja viņus mēģina piespiest: “Smaidi!”, “Stāvi mierā!”, “Skaties uz kameru!”
Šāda pieeja bieži rada pretēju efektu.
Manā pieejā fotosesija notiek bez spiediena un bez steigas — bērns drīkst būt bērns. Ja es jūtu, ka bērns paliek satraucies, es ļauju viņam brīvi padarboties ar citām nodarbēm, un tikmēr izmantoju laiku savādāk — fotogrāfējot, piemēram vecākus vai brāli, māsu. Un tad es ik pa laikam uzaicinu pievienoties kādā bildē. Tas parasti nostrādā, jo pa to laiku mēs jau esam izveidojušas citas aktivitātes, kas jau mazajiem var likties interesantākas, lai iesaistītos.
Spēle kā labākais risinājums
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā panākt sadarbību, ir spēle.
Fotosesijas laikā mēs varam: skriet un rotaļāties, ļaut bērnam izpētīt apkārtni, izmantot dažādas kustības un smieklus. Kad bērns jūtas brīvs, viņš sāk sadarboties dabiski. Studijās ļoti veiksmīgas ir Ziemassvētku fotosesijas vai kādas citas tematikas sesijas, kurās bērns var tikt nodarbināts ar dažādiem priekšmetiem, to izpēti, rotaļām.
Laiks ir svarīgs
Dažiem bērniem vajag vairāk laika, lai iesildītos.
Tāpēc: fotosesija nav jāsteidzina, sākumā ļaujam bērnam pieras, sākam ar vieglām aktivitātēm, lai redzētu, kas nostrādās. Parasti pēc kāda laika bērns pats kļūst atvērtāks un aktīvāks.
Vecāku loma
Vecāku noskaņojums ir ļoti svarīgs.
Ja vecāki ir: mierīgi, pozitīvi un iesaistīti, tad bērns pats jutīsies drošāks un atvērtāks un līdz ar to tiksim pie vairāk skaistām bildēm! Kā arī fotosesijas laikā es palūdzu vecāku iesaisti man aiz muguras, mēģinot bērnam izvilināt patiesos smaidus!
Neliels “bonuss” var palīdzēt
Dažos gadījumos noder: mazas uzkoda, mīļākā rotaļliet, neliels pārsteigums pēc fotosesija. Tas palīdz bērnam asociēt fotosesiju ar pozitīvu pieredzi.
Kā arī es parasti atļauju bērniem piedalīties foto procesā, nofotogrāfējot kā piemēram vecākus. Tādā veidā viņiem rodas lielāka izpratne, ko mēs daram.
Mana pieeja
Strādājot ar ģimenēm, mans mērķis ir: radīt mierīgu un draudzīgu vid, ļaut bērnam būt paša, strādāt bez steigas un spiedien, emūžināt patiesas emocija. Es nepiespiežu bērnu “pozēt” — mēs kopā radām mirkļus, kas notiek dabiski.
Noslēgumā
Ja bērns fotosesijā neklausa — tas ir pilnīgi normāli.
Patiesībā: tieši šie brīži bieži rada visīstākās, sirsnīgākās un skaistākās bildes. Ja vēlies dabisku bērnam draudzīgu fotosesiju — es ar prieku palīdzēšu to īstenot.
